IP/09/792
Briselē, 2009. gada 15. maijā18.-20. maijā visas ES
dalībvalstis svinēs Eiropas Jūras dienuJūrai allaž ir bijusi ļoti liela
nozīme Eiropas labklājībā. Mūsu
kontinenta krasta līnijas garums ir gandrīz 70 000 km, un 22
no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ir piekrastes vai salu
valstis. Jūras reģionus par savām mājām sauc 40 %
mūsu iedzīvotāju, un tajos tiek radīti 40 % no
mūsu tautsaimniecības vērtības. Ar jūrlietām
saistītās nozarēs ir nodarbināti aptuveni 5 miljoni
cilvēku. Visu šo iemeslu dēļ 20. maiju Eiropas
Savienībā atzīmē kā "Eiropas Jūras dienu".
Šogad Komisija sadarbībā ar Itālijas valdību Romā
organizē konferenci, kas notiks 3 dienas — no 18. līdz
20. maijam. Lai apspriestu visā pasaulē aktuālās
problēmas, ar ko nākas saskarties Eiropas jūrlietu nozarēm,
šajā nozīmīgajā pasākumā tiksies
ieinteresēto aprindu, valstu pārvaldes iestāžu un citu
iesaistīto pušu pārstāvji no Eiropas Savienības;
turklāt šoreiz piedalīsies arī vairāku trešo
valstu (īpaši Vidusjūras reģiona valstu)
pārstāvji. Eiropas Jūras dienas atzīmēšana ir
viens no galvenajiem pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar
2007. gadā ieviesto Integrēto jūrniecības
politiku.
"20. maijā mēs Romā atzīmēsim ikgadējo
Eiropas Jūras dienu", teica Komisijas priekšsēdētājs
Žozē Manuels Barrozu. "Eiropas iedzīvotāji arvien
vairāk apzinās mūsu kopīgā jūras mantojuma un
tā nākotnes nozīmīgumu. Integrētā
jūrniecības politika atspoguļo skaidru redzējumu par to,
kā risināmas problēmas, kas apdraud jūras telpas
labklājību, ilgtspējību un drošību, un tā ir
cieši saistīta ar cīņu pret klimata
pārmaiņām, kā arī ar Eiropas ekonomiskās
konkurētspējas atjaunošanu."
Pēc Eiropas Zivsaimniecības un jūrlietu komisāra Džo
Borga domām "ES Integrētā jūrniecības politika ar
jūru saistītās nozares un piekrastes reģionus, kam
tradicionāli tikusi piešķirta otršķirīga
nozīme, nostāda jaunas, dinamiskas un integrējošas, uz
ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu
orientētas politikas centrā. ES un tās dalībvalstis ir
pārliecinātas, ka okeāniem, jūrām un piekrastēm
specifiskie jautājumi jārisina saskaņotā un konsekventā
veidā. Iestādes un ieinteresētās personas Romā
apspriedīs jaunas koncepcijas, kā ilgtspējīgā
veidā apsaimniekot mūsu okeānus, jūras un piekrastes
reģionus saskaņā ar vienotu visaptverošu un integrētu
stratēģiju."
Jūras dienas konferencē Romā interesenti no
uzņēmējdarbības un pilsoniskās sabiedrības
aprindām, lēmumu pieņēmēji un žurnālisti no
visas ES un ārpus tās tiksies, lai apspriestu plašu
jautājumu loku saistībā ar politikas pasākumiem un
piemērojamām praksēm, piemēram, jautājumus par
integrētu jūrniecības pārvaldību, jaunajām
tehnoloģijām, enerģijas ražošanu, jūras telpas
plānošanu, jūras pārraudzības sistēmām,
ilgtspējīgu piekrastes tūrismu, kopējās
zivsaimniecības politikas reformu un citiem tematiem. Konferencē
paustos viedokļus izmantos ES integrētās jūrniecības
politikas turpmākā izstrādē. 
Turklāt pirms un pēc konferences ieinteresētās aprindas
pārstāvošās organizācijas Romā organizēs
vairākus seminārus un sniegs prezentācijas par tematiem, kas
saistīti ar konferences dienas kārtības jautājumiem.
Papildus centrālajai konferencei Romā Eiropas Savienības
dalībvalstīs notiks vēl 40 pasākumi. Šie
vietējie pasākumi aptvers plašu spektru no konferencēm vai
semināriem līdz pat atvērto durvju dienām ostās un
vides projektiem. Romas konferences programmā iekļauti
Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni, Čehijas Eiropas
Savienības prezidentūras, Eiropas Komisijas
priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu un Eiropas
Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces Rodi Kracas-Cagaropulu
pamatreferāti. Konferenci vadīs Eiropas Zivsaimniecības un
jūrlietu komisārs Džo Borgs un Itālijas infrastruktūras
un transporta ministrs Altero Mateoli. Vēl Eiropas Komisiju
pārstāvēs par uzņēmējdarbības un
rūpniecības jautājumiem atbildīgais
priekšsēdētāja vietnieks Ginters Ferhoigens un par
transporta jautājumiem atbildīgais priekšsēdētāja
vietnieks Antonio Tajani. Konferences dalībniekus uzrunās arī
Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni. Vairākās
speciālistu grupu diskusijās tiks sīki analizēti
integrētās jūrniecības politikas panākumi kopš
tās ieviešanas un apspriesta turpmākā
darbība.Eiropas Komisija priekšlikumu par integrēto
jūrniecības politiku sagatavoja 2007. gada oktobrī, un
tā paša gada decembrī to apstiprināja valstu un valdību
vadītāji. Kopš tā laika ir gūtas reālas sekmes,
veidojot saskanīgu sistēmu, lai veicinātu sinerģiju un
atrisinātu iespējamās pretrunas starp dažādām
jūras politikas jomām. Saskaņā ar 2007. gada
oktobrī publicēto rīcības plānu Komisija jau ir
nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, piemēram,
kā veicināt jūras pētniecību un ES ostu
attīstību, kā sekmēt jūras teritoriālo
plānošanu un atbalstīt jūras transporta telpu bez
šķēršļiem, kā attīstīt jūras
vēja enerģijas ražošanu. Citos priekšlikumos ir
noteiktas stratēģijas, kā pielāgoties klimata
pārmaiņām, kā sniegt atbalstu jūras transporta
darbiniekiem un kā īstenot integrētu jūrniecības
pārvaldību. Turklāt Komisija zivsaimniecības jomā ir
ierosinājusi jaunus tiesību aktus, lai cīnītos pret
nelegālo zveju, kā arī uzlabotu kontroli un noteikumu izpildi, un
uzsākusi ES mēroga apspriešanās procesu par
kopējās zivsaimniecības politikas fundamentālu reformu.
Noderīgas saites
Jūras diena: http://ec.europa.eu/maritimeday
Interesentu grupām paredzēti pasākumi Romā: 
http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/maritimeday/side_events_en.html
Interesentu grupām paredzēti pasākumi dalībvalstīs:http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/maritimeday/events_in_member_states_en.html
2008. gada maija trīspusēja deklarācija: 
http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/pdf/maritime_policy_action/20080520_original-signatures-declaratio_en.pdf
MEMO/09/240