IP/09/1397   Briselē, 2009. gada 30 . septembrī   Eiropas Komisija atzinīgi vērtē ASV veiktos pasākumus neatkarīgākas un atbildīgākas interneta starptautiskās pārvaldības nodrošināšanai  ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga šodien ar prieku uztvēra ziņu, ka ICANN, kas ir galvenā par interneta domēna nosaukumu pārvaldību atbildīgā organizācija, kļūs atvērtāka miljardiem pasaules interneta lietotāju un uzņemsies lielāku atbildību to priekšā. No 2009. gada 30. septembra ASV reģistrēto Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporāciju ICANN vairs vienpusēji neuzraudzīs ASV Tirdzniecības ministrija. Tagad to darīs neatkarīgas uzraudzības grupas, kuru dalībniekus izraudzīsies ICANN Valdības padomdevēja komiteja (GAC) un pati ICANN, iesaistoties visas pasaules valstu valdībām. Kopš 2005. gada Eiropas Komisija ir atkārtoti paudusi aicinājumu veikt svarīgāko pasaules interneta resursu pārvaldības reformu. Tas jādara, lai nodrošinātu tādu būtisku sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu kā, piemēram, vārda brīvība un stabilu komercdarījumu veicināšana tiešsaistē. Eiropas Komisija ir stingri apņēmusies ciešā sadarbībā ar ES 27 dalībvalstīm sekot līdzi šodien paziņoto reformu īstenošanas gaitai un sniegt tai savu atbalstu.  „Es priecājos par ASV valdības lēmumu pielāgot ICANN vadošo lomu interneta pārvaldībā 21. gadsimta realitātei un pasaules globalizācijai,” teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga .  „Interneta lietotāji visā pasaulē tagad var cerēt, ka ICANN lēmumi saistībā ar domēnu nosaukumiem un adresēm būs neatkarīgāki un atbildīgāki un ka tajos būs ņemtas vērā visu intereses. Ārējās uzraudzības grupas periodiski izvērtēs ICANN darbību. Ja šo reformu īstenos efektīvā un pārredzamā veidā, tā varētu gūt plašu atbalstu kā no pilsoniskās sabiedrības un uzņēmumu, tā arī no valstu valdību puses.”  „Eiropas Komisija ir cieši apņēmusies īstenot šo reformu sadarbībā ar valstu valdībām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību. Mēs aktīvi darbosimies ICANN Valdības padomdevēja komitejā un piedalīsimies turpmākajā GAC reformēšanā. Aktuāls jautājums ir, kā padarīt efektīvāku GAC darbu, pieaugot tās nozīmei, un turpināt stiprināt dialogu starp valstu valdībām, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību interneta pārvaldības forumā. Mēs pievērsīsim padziļinātu uzmanību arī ICANN darbības ietekmei uz konkurenci. Turklāt es vēlētos aicināt visus interesentus aktīvi apsvērt iespējas radīt spēcīgākus ārējos pārsūdzības mehānismus attiecībā uz ICANN Padomes lēmumiem.”  „Vismaz uz papīra šobrīd izskatās, ka situācija ICANN neatkarības un atbildības līmeņa ziņā jau ir būtiski uzlabojusies. Tagad mums jāsadarbojas, lai tā tas būtu arī praksē.”  Šodien kļuva zināms, ka ar ASV noslēgto „Kopējo projekta nolīgumu”, saskaņā ar kuru ICANN lēmumus patlaban vienpusēji kontrolē ASV Tirdzniecības ministrija, pēc 2009. gada 30. septembra vairs nepagarinās. To aizstās ar ASV valdības un ICANN „saistību apstiprinājumu” — tas nozīmē būtisku reformu līdzšinējos pārvaldības noteikumos. Svarīgākie ICANN reformas aspekti ir šādi:    lielāka neatkarība no vienas valsts valdības veiktām regulārām pārbaudēm. ICANN pieņemtie lēmumi ietekmē interneta lietotājus visā pasaulē, tāpēc ir būtiski ņemt vērā to intereses;    ārējā atbildība , iesaistot neatkarīgas uzraudzības grupas, kuras kopīgi ieceļ GAC un ICANN . GAC ir atvērta visas pasaules valstu valdībām un valsts iestādēm un sniedz ICANN Padomei konsultācijas par ICANN veikto darbību sabiedriskās politikas aspektiem. Šīs uzraudzības grupas periodiski izvērtēs ICANN veikumu, pildot tās sabiedriskās saistības. Internets ir ārkārtīgi svarīgs visu valstu ekonomikai un sabiedrībai. Daudzus gadus Eiropas Komisija un ES dalībvalstis ir aktīvi piedalījušās ICANN politikas veidošanā, lai nodrošinātu, ka internetā tiek ievērotas Eiropai svarīgās vērtības, piemēram, runas brīvība, privātums, patērētāju aizsardzība un drošība.    2009. gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar politikas dokumentu, kurā aicināja palielināt ICANN atbildību starptautiskās sabiedrības priekšā, padarīt pārredzamāku lēmumu pieņemšanu un precizēt valstu valdību uzdevumus, nosakot sabiedriskās politikas aspektus ICANN politikas veidošanā (   IP/09/951   ).  Šodienas paziņojumā norādīts, ka daudzi no šiem jautājumiem un mērķiem ir svarīgi arī Amerikas Savienotajām Valstīm.  Turpmākie pasākumi  Vēl viens svarīgs jautājums interneta pārvaldības jomā ir interneta pārvaldības foruma darbības turpināšana. Šā foruma pirmā sanāksme notika 2006. gadā, un tā sākotnējais paredzētais darbības laiks bija pieci gadi. Forums sniedz vienreizēju iespēju diskusijai starp interneta pārvaldībā iesaistītajām personām. Eiropas Komisija vēlas, lai tas turpinātu savu darbu, jo forums ir vienīgā vieta, kur iespējams risināt visus ar internetu saistītos jautājumus plašā interesentu lokā, — tajā piedalās pārstāvji no visas pasaules, tostarp parlamentārieši. Pamatinformācija  Domēnu nosaukumi un adreses ir ļoti svarīgas, lai datu plūsmas internetā varētu sasniegt savus adresātus. Organizācija, kas atbildīga par politiku domēna nosaukumu sistēmas ( DNS ) koordinēšanai pasaules mērogā, ir Kalifornijā (ASV) reģistrēta privāta bezpeļņas korporācija ICANN . Kopš tās dibināšanas 1998. gadā ICANN darbību ir reglamentējuši vairāki saprašanās memorandi ar ASV valdību, kuros konkretizēti tās mērķi saistībā ar DNS politikas veidošanu. Visnesenāk noslēgtā saprašanās memoranda (tā sauktā „Kopējā projekta nolīguma”) darbības termiņš beigsies 2009. gada 30. septembrī. ES komisāre Viviāna Redinga savu skatījumu par interneta pārvaldības nākotni īsumā izklāstīja 2009. gada maija video vēstījumā (   IP/09/696   ):    http://ec.europa.eu/commission_barroso/reding/video/text/message_20090504.pdf    Annex  Growth of internet users by regions of the world    1990-2008, in millions of users         Source: International Telecommunication Union