IP/09/1498  Briselē, 2009. gada 9. oktobrī  Eiropas Komisija: IST nozarei jāuzņemas vadošā loma ceļā uz klimata un enerģētikas jomā nospraustajiem mērķiem  Eiropas Komisija šodien aicināja Eiropas informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST) nozari līdz 2011. gadam sagatavot to praktisko pasākumu uzmetumu, kurus tā īstenos, lai līdz 2015. gadam sasniegtu mērķi par 20 % uzlabot nozares energoefektivitātes rādītājus.  Atbildība par aptuveni 8 % ES patērētās elektroenerģijas un aptuveni 2 % CO 2 emisiju gulstas tikai uz IST aprīkojuma un pakalpojumu jomas pleciem.  Turklāt lietpratīgs IST izmantojums palīdzētu samazināt energointensīvu sektoru (piemēram, būvniecības, transporta un loģistikas) energopatēriņu un līdz 2020. gadam samazināt kopējo CO 2 emisiju apjomu par 15 %.  Komisija iesaka IST nozarei līdz 2011. gadam nospraust vērienīgus energoefektivitātes mērķus.  ES dalībvalstīs ieteikumā aicinātas līdz 2010. gada beigām panākt vienošanos par kopējām viedmērierīču specifikācijām.   “ Labāks inovatīvu IST risinājumu izmantojums mums palīdzēs sasniegt Eiropas mērķi kļūt par zemu CO 2 emisiju ekonomiku.  IST nozare var kļūt par vaduguni ceļā uz ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku izaugsmi, kā arī radīt vairāk "zaļo" darbavietu Eiropā, ” sacīja Viviāna Redinga, ES komisāre informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu jautājumos.  “ Mums ir jāizmanto iespēja uzņemties vadošo lomu ceļā uz energoefektīvām tehnoloģijām — ne tikai tāpēc, ka tā visefektīvāk iespējams panākt ilgstošu CO 2 emisiju samazinājumu, bet arī tāpēc, ka šo tehnoloģiju ekopotenciāls Eiropas IST uzņēmumiem var pavērt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. ”   Komisija šodien pieņēma ieteikumu, kurā teikts, ka IST nozarei jāvada pāreja uz energoefektīvu un zemu CO 2 emisiju ekonomiku.  Komisija aicina IST nozari līdz 2010. gadam vienoties par kopēju energopatēriņa un CO 2 emisiju apjoma mērīšanas metodiku.  Šāda vienošanās ļautu iegūt ticamākus rezultātus, lai līdz 2011. gadam noteiktu vērienīgus nozares mērķus saistībā ar energoefektivitāti un CO 2 emisijām.  Būtu jāizvirza tādi nozares mērķi, kas jau 2015. gadā pārsniegtu 2020. gadam pieņemtos ES mērķus.   Vēršoties pie ES dalībvalstīm un IST nozares, Komisijas šodienas ieteikuma mērķis ir izmantot energoefektivitātes potenciālu, īstenojot ne vien vairāk publiskā un privātā sektora partnerības iniciatīvu (piemēram, Komisijas nesen sāktā iniciatīva par energoefektīvām ēkām un “zaļajiem” automobiļiem;   IP/09/1116   ), bet arī IST nozares un stratēģiski nozīmīgu sektoru partnerību.  Būvniecība, transports un loģistika minētas kā galvenās nozares, kurās, izmantojot IST, joprojām ir iespējams būtiski uzlabot energoefektivitātes rādītājus.   Tāpat Komisija aicina ES dalībvalstis izmantot uz IST balstītus risinājumus, lai uzlabotu energoefektivitāti.  Viedtīkli un viedmērierīču sistēmas var ne vien uzlabot ražošanas efektivitāti un vadību, bet arī optimizēt energosadali un energopatēriņu.  Lai patērētājus nodrošinātu ar precīzāku informāciju un tiem palīdzētu kontrolēt un mazināt energopatēriņu, ES dalībvalstīm līdz 2010. gada beigām jāvienojas par kopējām viedmērierīču specifikācijām.  Piemēram, mājsaimniecību enrgopatēriņu varētu samazināt par 10 %, ja tajās izmantotu viedmērierīces.  Par laika grafiku viedmērierīču ieviešanai Eiropas mājsaimniecībās jāvienojas vēlākais 2012. gada beigās.   Vēl daži Komisijas šodien pieņemtajā ieteikumā minētie IST ekopotenciāla piemēri.  Ja Eiropa vien 20 % darījuma braucienu aizstātu ar videokonferencēm, CO 2 emisijas būtu iespējams samazināt par vairāk nekā 22 miljoniem tonnu gadā.  Savukārt, ieviešot platjoslas tīklus, kas veicina plašāku tiešsaistē pieejamu sabiedrisko pakalpojumu izmantošanu, 2020. gadā pasaulē būtu panākts vismaz 1–2 % liels energoietaupījums.   Šodien publicētajā ieteikumā ES dalībvalstu pārvaldes iestādes rosinātas valsts, reģionu un pašvaldību līmenī lietpratīgāk izmantot IST rīkus energosimulācijai un modelēšanai, tostarp būvniecības, transporta un loģistikas profesionāļu apmācībai.  Turklāt energoefektīvāku tehnoloģiju ieviešanu dalībvalstis var veicināt, izmantojot publiskā iepirkuma procedūru.  Komisijas ieteikumu pamatā ir 2009. gada septembrī veiktais   sabiedriskais pētījums   , kura rezultāti apstiprināja, ka ir vajadzīga koordinēta IST nozares pieeja, lai uzlabotu tās rādītājus enerģētikas un vides aizsardzības jomā, kā arī to, ka ļoti nozīmīga ir kopīga apņemšanās sasniegt nospraustos mērķus.  Papildinformācija  Komisija 2007. gada 10. janvārī pieņēma klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu, ko apstiprināja Eiropas Parlaments un pēcāk arī ES dalībvalstu vadītāji 2007. gada marta Eiropadomes sanāksmē; saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem līdz 2020. gadam jāpanāk 20 % liels (salīdzinājumā ar 1990. gadu) kopējais primārās enerģijas patēriņa un siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazinājums, savukārt, atjaunojamās enerģijas patēriņa jomā līdz 2020. gadam jāpanāk 20 % pieaugums (   IP/07/29   ). Komisija 2008. gada 13. maijā paziņoja, ka minēto mērķu sasniegšanas labad tā sekmēs IST izmantošanu visu ekonomikas sektoru energoefektivitātes rādītāju uzlabošanai (   IP/08/733   ). Eiropas Savienība 2008. gada decembrī vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos sasniegt nospraustos mērķus un uzsvēra, ka panākt augstāku energoefektivitātes līmeni ir ļoti svarīgi (   IP/08/1998   ). Savukārt, 2009. gada martā Komisija pieņēma   Paziņojumu par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas   ; paziņojumā IST izcelta kā viena no galvenajām nozarēm, kas padara iespējamu vispārēji samazināt CO 2 emisiju apjomu (   IP/09/393   ).   Komisāre Redinga runā par digitālo Eiropu (   SPEECH/ 09/336   ) uzsvēra nozīmīgo IST “zaļo” potenciālu:  “ Esmu  cieši pārliecināta, ka digitālā Eiropa nevar atļauties ignorēt savu ekopotenciālu, kas Eiropas IST uzņēmumiem var pavērt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. ” Šodien publicētais ieteikums:    http://ec.europa.eu/information_society/activities/sustainable_growth/energy_efficiency/    Annex   Greenhouse gas emissions in CO   2       equivalents (excluding carbon sinks) compared with Kyoto Protocol targets for 2008–12                       MEMBER STATE                  1990    Kyoto Protocol base year 1)   2007   Change 2006–2007   Change 2006–2007   Change 1990-2007   Change base year–2007   Targets 2008–12 under Kyoto Protocol and "EU burden sharing"     (million tonnes)   (million tonnes)   (million tonnes)   (million tonnes)   (%)   (%)   (%)   (%)         Austria   79,0   79,0   88,0   -3,6   -3,9%   11,3%   11,3%   -13,0%     Belgium   143,2   145,7   131,3   -5,3   -3,9%   -8,3%   -9,9%   -7,5%     Denmark   69,1   69,3   66,6   -4,4   -6,2%   -3,5%   -3,9%   -21,0%     Finland   70,9   71,0   78,3   -1,6   -2,0%   10,6%   10,3%   0,0%     France   562,6   563,9   531,1   -10,6   -2,0%   -5,6%   -5,8%   0,0%     Germany   1215,2   1232,4   956,1   -23,9   -2,4%   -21,3%   -22,4%   -21,0%     Greece   105,6   107,0   131,9   3,8   2,9%   24,9%   23,2%   25,0%     Ireland   55,4   55,6   69,2   -0,5   -0,7%   25,0%   24,5%   13,0%     Italy   516,3   516,9   552,8   -10,2   -1,8%   7,1%   6,9%   -6,5%     Luxembourg   13,1   13,2   12,9   -0,39   -2,9%   -1,6%   -1,9%   -28,0%     Netherlands   212,0   213,0   207,5   -1,0   -0,5%   -2,1%   -2,6%   -6,0%     Portugal   59,3   60,1   81,8   -2,9   -3,4%   38,1%   36,1%   27,0%     Spain   288,1   289,8   442,3   9,3   2,1%   53,5%   52,6%   15,0%     Sweden   71,9   72,2   65,4   -1,5   -2,2%   -9,1%   -9,3%   4,0%     United Kingdom   771,1   776,3   636,7   -11,2   -1,7%   -17,4%   -18,0%   -12,5%     EU-15   4232,9   4265,5   4052,0   -64,0   -1,6%   -4,3%   -5,0%   -8,0%     Bulgaria   117,7   132,6   75,5   4,2   5,9%   -35,8%   -43,0%   -8,0%     Cyprus   5,5   5,5   10,1   0,2   1,6%   85,3%   Not applicable   Not applicable     Czech Republic   194,7   194,2   150,8   1,7   1,2%   -22,5%   -22,4%   -8,0%     Estonia   41,9   42,6   22,0   2,8   14,8%   -47,5%   -48,3%   -8,0%     Hungary   99,2   115,4   75,9   -2,9   -3,7%   -23,5%   -34,2%   -6,0%     Latvia   26,7   25,9   12,1   0,4   3,5%   -54,7%   -53,4%   -8,0%     Lithuania   49,1   49,4   24,7   1,9   8,1%   -49,6%   -49,9%   -8,0%     Malta   2,0   2,0   3,0   0,07   2,3%   45,7%   Not applicable   Not applicable     Poland   459,5   563,4   398,9   -0,4   -0,1%   -13,2%   -29,2%   -6,0%     Romania   243,0   278,2   152,3   -1,6   -1,0%   -37,3%   -45,3%   -8,0%     Slovakia   73,3   72,1   47,0   -2,0   -4,1%   -35,9%   -34,8%   -8,0%     Slovenia   18,6   20,4   20,7   0,2   0,7%   11,6%   1,8%   -8,0%     EU-27   5564,0   5759,8   5045,1   -59,4   -1,2%   -9,3%   -12.5%   Not applicable      Source: European Environment Agency  Voluntary ICT Sector commitments to targets and deadlines for CO 2 and Greenhouse Gas emissions (GHG), and energy efficiency/consumption           Companies   Target reduction %   Baseline *   Target date   Comment     Alcatel–Lucent   10   2007   2010    CO 2 emissions of facilities     Advanced Micro Devices Inc   33   2006   2012   GHG emissions per manufacturing index     Bell Canada   15   Not given   2012   GHG emissions     British Tele- Communications Plc   80   1996   2020    CO 2 emissions per unit of contribution to GDP     Cisco Systems   25   2007   2012   GHG emissions     Dell   Additional 15   Not given   2012   Operational carbon intensity     Deutsche Telekom AG   20   2006   2020    CO 2 emissions     Ericsson   15 - 20   2006   2008   Energy efficiency     France Telecom   20   2006   2020    CO 2 emissions     Hewlett-Packard   16 - 40   2005   2010-2011   Energy consumption and GHG emissions for operations and products     IBM   7   2005   2012   GHG emissions     Intel   20 30   2007 2004   2012 2010   Carbon footprint GHG emissions per production unit     Motorola   6   2000   2010    CO 2 emissions     Nokia   6   2006   2012   Energy consumption of offices and sites     Nokia Siemens Networks   20 - 49   2007   2009-2010   Energy consumption of products     Sun Microsystems Inc.   20   2007   2015   GHG emissions     Telecom Italia   30 % increase   2007   2008   Eco-efficiency indicator     Vodafone Plc   50   2006/2007   2020    CO 2 emissions     European Union (all sectors)   20 20   1990 Projected energy use in 2020   2020 2020    CO 2 emissions Energy savings/ efficiency     * The baseline is the year in relation to which the reduction/improvement target is set.  Source : SMART 2020: 'Enabling the low carbon economy in the information age' (company commitments), Appendix 4, p.75  A report by The Climate Group on behalf of the Global eSustainability Initiative (GeSI), GeSI [www.gesi.org] is an international strategic partnership of ICT companies and industry associations and EPA Climate Change Leaders Partnership website:   http://www.epa.gov/climateleaders/partners/index.html