IP/09/1688 Briselē, 2009. gada 10. novembrī Reģionālās politikas komisāra Pavela Samecka paziņojums par Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu  Man ir prieks par to, ka šodien izplatītais Eiropas Revīzijas palātas ziņojums par 2008. gada pārskatu liecina par pozitīviem rezultātiem un pareizu virzību.       Klikšķiniet šeit, lai noskatītos paziņojumu (tikai angļu valodā)     Komisija pūlas palīdzēt valstu iestādēm samazināt kļūdu skaitu Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos. Mūsu kopīgajām pūlēm ir panākumi, bet mēs, protams, varam un grasāmies darīt vairāk.   Mūsu pieeja ir stingra, taču tā ir arī taisnīga un līdzsvarota.  Pagājušajā gadā Eiropas Komisija uzsāka rīcības plānu, kurā ietverti 37 punkti un kura mērķis ir samazināt kļūdu skaitu vidēja termiņa perspektīvā.  Šis plāns, kura īstenošanu turpinājām arī 2009. gadā, sastāv no divu virzienu stratēģijas:    palīdzēt valstu iestādēm labāk pārbaudīt projekta izdevumu atbilstību, pirms tās iesniedz maksājumu pieprasījumus Komisijai, un   īstenot stingrākus un ātrākus pasākumus, lai apturētu maksājumus vai atgūtu naudu, ja dalībvalstis neizpilda noteiktās prasības.    Mēs esam kopīgi atbildīgi par struktūrfondu un Kohēzijas fonda pārvaldīšanu, par to, lai dalībvalstīs īstenotās finanšu kontroles būtu efektīvas, kā arī par visu nepamatoti pieprasīto līdzekļu atgūšanu.  Citiem vārdiem sakot, mūsu rīcības plāns ir paredzēts, lai aizsargātu ES nodokļu maksātāju naudu.  Šogad mēs esam atguvuši 629 miljonus eiro kļūdaini izmaksātu līdzekļu. Saskaņā ar aplēsēm līdz 2009. gada beigām mēs atgūsim vēl pusmiljardu eiro. Šī summa jāpieskaita pusotram miljardam eiro, kas atgūti 2008. gada korekcijās.  Šī naudas atgūšana jeb finansiālas korekcijas liecina par to, ka Komisija ir apņēmusies labot nopietnas kļūdas.   No Eiropas Revīzijas palātas šodien publicētā ziņojuma izriet, ka 11 % no līdzekļiem, kas dalībvalstīm pārskaitīti kohēzijas politikas projektiem, ir pieprasīti vai izmaksāti nepamatoti.   Šāds kļūdu skaits ir pārāk liels. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mēs nevaram pamatot 11 % izdevumu ES kohēzijas budžetā vai ka šī nauda ir zudusi. Visos gadījumos, kad kļūdu dēļ tiek veikti nepareizi maksājumi, Komisija rīkojas, lai atgūtu līdzekļus, arī tad, ja tas var aizņemt ilgāku laiku.  Mēs, protams, visi gribam, lai kļūdu skaits samazinātos pēc iespējas ātrāk. Es esmu pārliecināts, ka tas notiks, tiklīdz mūsu īstenotie pasākumi nodrošinās visas paredzētās priekšrocības.  Tomēr kļūdas ir jāskata attiecīgā kontekstā. Ir svarīgi paturēt redzeslokā arī kopainu. Nauda, ko mēs ieguldām ES kohēzijas politikā, pozitīvi ietekmē iedzīvotāju dzīvi, un šī pozitīvā ietekme ir vēl jo lielāka ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos.  Nauda tiek ieguldīta tur, kur tā ir vajadzīga visvairāk, proti – reālajā ekonomikā.   Kopš 2000. gada ar ES kohēzijas politikas palīdzību izveidots aptuveni 600 000 darbavietu. Kohēzijas politika pārveido reģionālo un valstu ekonomiku, ieguldot infrastruktūras modernizācijā, vides stāvokļa uzlabošanā, mazajos uzņēmumos un cilvēku kvalifikācijā.  Kopš 2000. gada, pateicoties šai politikas jomai, ir piešķirts līdzfinansējums vairāk nekā 100 000 kilometru ceļu un maģistrāļu būvniecībai vai remontam, 4000 kilometriem jaunu dzelzceļa sliežu, un ir modernizētas 130 ostas un vairāk nekā 30 lidostas. Ar šo ieguldījumu palīdzību tiek uzlabota Eiropas konkurētspēja pasaules tirgū un panākta ilgtermiņa ilgtspējīga izaugsme.  Mūsu ieviestie finansēšanas noteikumi ir saprātīgi un samērīgi. Tie nodrošina pareizu līdzsvaru starp divām nepieciešamībām, proti, pēc iespējas labāka kontrole un resursu optimāla izmantošana, ņemot vērā vēlamos rezultātus.  Tas ir fakts, ka dažas problēmas, ar kurām saskaramies, ir nepareizi saprastu vai nepareizi piemērotu noteikumu rezultāts. Tādēļ mēs turpinām vienkāršot noteikumus un mazināt birokrātiju. Pēc mūsu aplēsēm kopš 2007. gada šī vienkāršošana ir palīdzējusi samazināt saņēmēju administratīvo slogu par vairāk nekā 20 %. Nesen, piemēram, mēs grozījām noteikumus, lai ļautu izmantot vienotas likmes maksājumus un vienreizējus maksājumus, un mēs neapstāsimies.  Visbeidzot, es gribētu labot plaši izplatītu nepareizu priekšstatu, proti, vārds “kļūda” nenozīmē krāpšanu . Kad Revīzijas palātas un Komisijas revidenti runā par kļūdām, tie runā par neatbilstību nosacījumiem, kas jāizpilda, lai saņemtu ES finansējumu.  Krāpšana ir daudz vairāk nekā neatbilstība; tā nozīmē tīšu vai noziedzīgu maldināšanu. Saskaņā ar OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) sniegto informāciju varbūtēja krāpšana bija saistīta ar mazāk nekā 0,2 % no kopējiem maksājumiem, ko 2000.–2008. gadā Komisija veica kohēzijas politikas ietvaros.  Citiem vārdiem sakot, 99,8 % no naudas, kas izmaksāta no ES budžeta kohēzijas politikas pasākumiem, nav bijuši saistīti ar krāpšanas gadījumiem.  ES nauda ir jūsu nauda, un jūs varat paļauties uz Eiropas Komisiju, kas darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka katrs eiro tiek izmantots pareizi. Paldies!