IP/09/1166 Briselē 2009. gada 22. jūlijā Bulgārija un Rumānija – vajadzīga politiska vienprātība, lai paātrinātu progresu tiesu iestāžu reformas jomā un cīņā pret korupciju  Ir vajadzīgs visu partiju politisks atbalsts, lai saglabātu radīto impulsu veikt reformas abās šajās dalībvalstīs. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai sasniegtu pārliecinošus rezultātus tiesu iestāžu reformas īstenošanā, korupcijas apkarošanā un – attiecībā uz Bulgāriju – cīņā pret organizēto noziedzību. Tāds ir galvenais secinājums, kas izriet no diviem šodien pieņemtajiem Komisijas ziņojumiem. Pagājušajā gadā Rumānija iesniedza svarīgus priekšlikumus reformām krimināltiesību, civiltiesību un tiesvedības procedūru jomā, bet ir vajadzīgs lielāks politiskais atbalsts, lai nodrošinātu, ka ātri un efektīvi lēmumi augsta līmeņa lietās tiek pieņemti neatkarīgās tiesās. Bulgārija ir sākusi pārstrukturēt prokuratūras dienestu, kā rezultātā tika reģistrēts vairāk apsūdzību un notiesāšanu. Tajā pašā laikā ir vajadzīgs lielāks politiskais atbalsts cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību – tam nepārprotami ir jābūt vienam no jaunās valdības prioritārajiem uzdevumiem. Komisija atzīst, ka ir vajadzīgs turpmāks atbalsts un uzraudzība, un aicina pārējās dalībvalstis turpināt palīdzēt Bulgārijai un Rumānijai reformu procesā. Lai virzītu šo procesu, ziņojumos ietverta virkne konkrētu ieteikumu, kas abām šīm valstīm jāīsteno nākamajā gadā.  Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica:  „Radītajam reformu impulsam tagad ir jārod atbalsts valsts līmeņa politiskā vienprātībā starp visām politiskajām partijām un institūcijām, un tam ir jānodrošina pārliecinošāki rezultāti.  Abu valstu un visas pārējās Eiropas pilsoņiem ir jāsajūt, ka neviens nestāv pāri likumiem.  Es ceru, ka šo abu valstu valdības ātri rīkosies, lai īstenotu konkrētos reformu priekšlikumus, ko izvirzījusi Komisija.”   Tāpat kā iepriekšējos ziņojumos Komisijas analīze ir balstīta uz Bulgārijas un Rumānijas iestāžu veikto progresa novērtējumu un uz dalībvalstu, starptautisko organizāciju un neatkarīgu ekspertu sniegto informāciju, kā arī informāciju, kas saņemta no dažādiem citiem avotiem .  Komisija vairākkārt apmeklēja Bulgāriju un Rumāniju, un dažos no šiem apmeklējumiem tai palīdzēja augsta līmeņa eksperti no citām dalībvalstīm.  Ziņojumos arī ir ņemtas vērā Bulgārijas un Rumānijas atbildes uz sīki izstrādātām aptaujas anketām, ko bija sagatavojusi Komisija.   Ziņojumā par progresu Bulgārijā minētas pozitīvas izmaiņas attieksmē un konstatēti vairāki tehniski pasākumi, ko veikusi Bulgārija, reaģējot uz Komisijas 2008. gada jūlija ziņojumu.  Bulgārija ir veikusi sākotnējus pasākumus, lai uzlabotu rezultātus kriminālvajāšanā par nopietniem noziegumiem – prokuratūras reorganizācijas un metodikas maiņas rezultātā ir pieaudzis apsūdzību skaits, īpaši par krāpšanu saistībā ar ES līdzekļiem, un ir bijuši daži pirmie notiesājošie spriedumi par organizēto noziedzību.  Papildus minētajam Bulgārija analizēja, kāpēc kavējas nopietnu krimināllietu izskatīšana, un sniedza ieteikumus, lai paātrinātu tiesas procesus;  šie ieteikumi ir daļēji īstenoti, un tas ļāva ātri pabeigt dažas lietas.  Veicot pārbaudi Augstākās tiesas padomē, tika konstatēts, ka ir gūti cerīgi rezultāti un racionalizētas disciplinārās procedūras, un tāpat kā Augstākajā kasācijas tiesā ir panākti uzlabojumi tiesību aktu vienādā piemērošanā.   Tomēr šīs progresa iezīmes pagaidām neietekmē bulgāru ikdienas realitāt i, jo tie vēl nejūt uzlabojumus. S abiedrība uzskata, ka tiesiskums Bulgārijā tiek īstenots lēni un dažkārt netiek piemērots visiem vienādi un ka, iespējams, notiek dažu prokuroru un maģistrātu ietekmēšana un iejaukšanās viņu darbā. Situāciju Bulgārijā nelabvēlīgi ietekmē novecojušais Kriminālkodekss un pārmērīgais formālisms tiesu praksē .  Tiesu iestāžu radikāla reforma vēl nav sākusies, un nesen veikto reformu centienu pozitīvie rezultāti joprojām ir fragmentāri.  Tiem ir jāsaņem pienācīgs atbalsts, ko var sniegt plaša politiska vienprātība un pārliecinoša stratēģija, kas vērsta uz to, lai cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju kļūtu par Bulgārijas galveno prioritāti.  Ziņojumā Bulgārija tiek aicināta uzņemties nepārprotamas ilgtermiņa politiskās saistības saglabāt un paildzināt progresa pašreizējo impulsu, lai gūtu noturīgākus rezultātus augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un lietu iztiesāšanā.   Ziņojumā par Rumāniju minēts, ka iestādes ir efektīvi reaģējušas uz bažām, kas tika paustas Komisijas starpposma ziņojumā 2009. gada februārī – ir pieņemts jauns Kriminālkodekss un Civilkodekss un iesniegti priekšlikumi tiesvedības procedūru reformai.  Saglabājās pozitīvie rezultāti kriminālvajāšanā augsta līmeņa korupcijas lietās, papildus tam tika veikti pasākumi, lai uzlabotu ar personālu saistīto situāciju tiesās un prokuratūrās, un pasākumi, lai uzlabotu jurisprudences konsekvenci, piemēram, priekšlikums par apelāciju likuma interesēs, ko iesniedza ģenerālprokurors, un darba grupas priekšlikumi.  Tagad pilnībā darbojas Integritātes valsts aģentūra, un tā ir guvusi labus rezultātus, veicot pārbaudes par īpašumu deklarēšanu, taču pirmajās lietās tiesā, ko ierosinājusi aģentūra, vēl nav pieņemts tiesas lēmums.   Tomēr šie reformu centieni vēl arvien ir fragmentāri, tie nav stingri iesakņojušies, un Rumānijas pilsoņi vēl nejūt praktiskos rezultātus. Parlamentam jāapliecina pilnīga apņemšanās turpināt cīņu pret augsta līmeņa korupciju.  Acīm redzams ir iniciatīvas trūkums risināt korupcijas problēmas vietējā līmenī.  Jurisprudence joprojām ir pretrunīga, un juridisku nenoteiktību rada likumdošanas dažādība izņēmumu likumu piemērošanā un īstenošanas noteikumos.  Kopumā vēl nav apliecināta vispārēja politiska vienprātība par reformām un nepārprotama apņēmība politisko partiju vidū panākt patiesu progresu.   Pastāv reāls risks, ka arvien samezglotāku juridisko tekstu, īstenošanas noteikumu un prakses dēļ, kas izriet no partiju pastāvīgajām iekšējām cīņām, varētu zust orientācija uz galīgo mērķi – izveidot neatkarīgu un stabilu tiesu iekārtu .  Ziņojumā izteikts aicinājums panākt Rumānijā politisku vienprātību, lai tiesu sistēma varētu strādāt neatkarīgi un lai, veicot bezpartejiskas izmeklēšanas korupcijas lietās, varētu pieņemt ātrus un efektīvus lēmumus.  Abos ziņojumos atzīts, ka ir vajadzīga turpmāka Komisijas palīdzība un uzraudzība, lai atbalstītu reformu procesus Bulgārijā un Rumānijā, līdz tiks izpildīti visi kritēriji un varēs atcelt sadarbības un pārbaudes mehānismu. Vispārīga informācija  Komisija 2007. gada 1. janvārī izveidoja sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai ar tā palīdzību novērtētu saistības, ko Bulgārija un Rumānija uzņēmās tiesu sistēmas reformas jomā, kā arī attiecībā uz cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību.  Komisija tika lūgta regulāri ziņot par papildu pasākumiem.  Komisija 2007. gada 27. jūnijā sagatavoja pirmo ziņojumu un kopš tā laika ir sniegusi ziņojumus divreiz gadā. Šodien publicētajos Komisijas ziņojumos ir novērtēti panākumi, kas gūti, lai izpildītu pievienojoties noteiktos kritērijus tiesu sistēmas reformas jomā, cīņā pret korupciju un – attiecībā uz Bulgāriju – organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Ziņojumus izstrādāja, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Bulgārijas un Rumānijas valdības, Komisijas un dalībvalstu pārstāvniecības abās valstīs, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, apvienības un eksperti. Komisijas ziņojumiem ir pievienoti padziļināti tehniskie ziņojumi par katru valsti.   Sīkāks pārskats par sadarbības un pārbaudes mehānismu un drošības klauzulām ir pieejams   MEMO/07/260   . Ziņojumu pilnu tekstu var skatīt tīmekļa vietnē:    http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/cvm/index_en.htm